Tapešu pasaules dažādība

Tapetes ir viens no iecienītākajiem materiāliem, ko cilvēki izmanto sienu apdarē. Ir, protams, arī citi materiāli, ko var izvēlēties, piemēram, akmens, koks, korķis vai flīzes. Taču tapetes joprojām ir populārākais materiāls, ko cilvēki izvēlas, remontējot savu mājvietu. Tapešu popularitātes iemesli ir dažādi, piemēram, lielā variācija un izvēles iespējas, kā arī tas, ka tapetes ir viegli ieklāt – to var izdarīt praktiski jebkurš, arī bez nekādas iepriekšējas pieredzes šajā jomā. Tapetes ražo no divu veidu materiāliem – dabīgā un mākslīgā. Dabīgā materiāla tapetes ir veidotas no papīra, koka šķiedras, bambusa, sizala vai kāda cita dabiska materiāla. Lielākoties dabiskā materiāla tapetes ir vairāk dekoratīvas nekā praktiskas, jo tās ir grūti kopt un tās ir visai neizturīgas. Šāda materiāla tapetes noteikti nav tā labākā izvēle, ja mājā dzīvo mazi bērni vai mājdzīvnieki. Savukārt populārākās sintētiskās tapetes tiek veidotas no vinila un stikla šķiedras. Vinila tapetes ir ļoti iecienīta izvēle, jo tās var arī krāsot, ja ir tāda vēlme. Protams, ka šīs tapetes ir pieejamas un atrodamas visos iespējamajos dizainos un veidos. Pavisam biezas vinila tapetes ir ideāli piemērotas ne pārāk līdzenām sienām – tās noslēps sienu nelīdzenumu. Turklāt, šīs tapetes ir iespējams ielīmēt arī virtuvē vai vannasistabā, jo tās ir mirtumizturīgas. Papīra tapetes vannasistabā nav tā labākā doma, taču ja vannasistabā ļoti gribas tieši tapetes, tad ir jāizvēlas vinila tapetes un viss būs kārtībā. Ja istabās ir izlīmētas vinila tapetes un pēkšņi rodas vēlme izlīmēt jaunas tapetes, tad vecās var diezgan viegli dabūt nost – katrā ziņā to izdarīt ir daudz vieglāk, nekā mēģinot noņemt dabīgā materiāla tapetes. Salīdzinoši nesen ir parādījusies arī tāda lieta kā fototapetes. Tās ir tādas kā milzīgas fotogrāfijas, kuras parasti izlīmē pa vienu sienu vai kādu sienas daļu. Ar to palīdzību ir iespējams nedaudz atsvaidzināt istabu un padarīt to interesantāku. Ar fototapešu palīdzību var veidot diezgan interesantus dizaina variantus nepieliekot pārāk lielas pūles. Protams, ka katra veida tapetēm ir savi plusi un savi mīnusi. Tāpēc tapešu izvēle ir sarežģīta ne tikai tāpēc, ka tās ir pieejamas tik daudzos veidos un tu nespēj izvēlēties starp sarkano un dzelteno, bet arī tāpēc, ka materiālam ir nozīme. Dabīgās papīra tapetes ir ekoloģiskas, kā arī to apdrukas bieži vien ir spilgtākas nekā mākslīgo materiālu tapetes. Taču tās ir pavisam neizturīgas un tās ir grūti kopt. Bambusa tapetes arī ir ekoloģiskas, turklāt, tām ir ļoti patīkama faktūra. Taču šo tapešu trūkums ir tas, ka tās var līmēt tikai uz pilnīgi gludām un taisnām sienām, kā arī saules gaismā tās var stipri izbalēt. Savukārt vinila tapetes var būt dažādas – krāsojamas, biezas un plānas. Krāsojamās tapetes lielākoties pārdod lielos ruļļos, mazāku daudzumu nav nemaz tik viegli dabūt. Taču tās ir iespējams krāsot kā vien vēlies. Biezās vinila tapetes var līmēt uz nelīdzenām virsmām, kā arī to līmēšana ir pat ļoti viegla. Taču šīm tapetēm ir salīdzinoši maza izvēle. Un plānās vinila tapetes ir pieejamas ļoti daudz variācijās un tās arī ir viegli kopjamas un izturīgas, taču tās labāk ir līmēt uz gludām sienām. Principā katram materiālam ir gan labās, gan sliktās lietas, tāpēc ir jāizvērtē visi iespējamie materiāli, pirms pieņemt galīgo lēmumu.

Kā dabūt nost veco krāsu no sienām un griestiem

Ja ir pienācis laiks remontam, tad ir liela iespēja, ka vajadzēs noņemt veco krāsu – it īpaši vecākos dzīvokļos, kur tāds kārtīgs remonts nemaz nav veikts. Var gadīties, ka šis uzdevums ir diezgan grūts – it īpaši vecās vietās. Tas, cik viegli un ātri būs iespējams krāsu dabūt nost, ir atkarīgs no virsmas, krāsas veida un arī telpas. Krāsu, kas ir uzklāta, piemēram, betonam noņemt būs īpaši grūti. Tāpēc, pirms sākt ar to nodarboties, ir jānoskaidro uz kāda materiāla virsmas ir krāsa, un kura metode būtu vislabākā un visefektīvākā. Krāsas noņemšanai ir vairākas dažādas metodes, no kurām tad arī var izvēlēties to labāko tieši tavam gadījumam. Būtībā ir sešas galvenās metodes, kuras cilvēki visbiežāk izmanto – izdedzināšanas, šķīdinātāja, maisījuma, flekša, kalta un cirvja metodes. Protams, ka ne visas metodes vienmēr būs pietiekami efektīvas. Viss atkarīgs gan no apstrādājamās virsmas, gan no materiāliem, kas tev ir pieejami. Tā, piemēram, izdedzināšanas metode ir diezgan sarežģīta – it īpaši tad, ja tev šādās lietās nav nekāda pieredze. Ja esi pieredzējis būvniecības jomā, tad tas varbūt tik sarežģīti neliksies. Lai varētu krāsu izdedzināt būs vajadzīgs speciāls instruments, piemēram, gāzes lampa vai celtniecības fēns. Speciāli tādu iegādāties tikai tāpēc, lai vienā istabā dabūtu nost krāsu būtu visai muļķīgi. Taču to var izmantot tad, ja tev jau šāds instruments ir, vai arī tad, ja tas ir kādai paziņai. Ar šo metodi nav ieteicams nodarboties mazā telpā bez ventilācijas, jo no krāsas izdalās dažādas kaitīgas vielas. Kā arī mūsdienās ir karstumizturīgas krāsas, kuras šādi noņemt nevarēs. Taču ar šķīdinātāju var noņemt praktiski visas krāsas. Taču šai metodei mīnuss ir tas, ka tas ir ļoti dārgi. Pie tam, ko tādu var darīt tikai tam speciāli paredzētā apģērbā, jo šķīdinātājs ir visai toksisks. Ja izlem izmantot fleksi, lai noņemtu krāsu, tad nedrīkst aizmirst, ka procesa gaitā radīsies gana daudz putekļu. Šī noņemšanas metode ir patiešām efektīva un ātra, taču arī netīra – putekļi tomēr tiek visur. Šo metodi labāk izvēlēties nevis iekštelpās, bet ārā – vai arī rūpīgi jāšķērso putekļu ceļš, lai tie neizvazājas pa visu māju. Ar kaltu un lāpstiņu krāsu var noņemt tad, ja tā jau pati lobās nost. Ja krāsa joprojām izskatās gluži kā jauna un nekur nelobās, tad ar šo metodi to noņemt būs neiespējami. Taču, ja krāsa lobās, tad to dabūt nost būs viegli un ātri, turklāt, neradīsies kaitīgi izgarojumi gaisā vai putekļi visā mājā. Arī cirvja izmantošana var būt sarežģīta un prasīt daudz laika. Vislabāk tā derēs apmestām virsmām – lai nesabojātu virsmu zem krāsas. Daudz vieglāk būs darboties ar nelielu cirvi. Šajā metodē ar cirvi tā kā jāsacērt krāsa – radīsies tādas kā plaisas krāsā. Jo tādas ir vairāk, jo labāk. Pēc tam uz sacirstās virsmas ir jāuzklāj silts ūdens – apmetums iesūc sevī ūdeni un tādējādi kļūst mīkstāks. Kad tas ir noticis, tad ar to pašu cirvi var krāsu kasīt nost – un galvenais, lai cirvis ir pietiekami ass. Krāsas noņemšanā ir diezgan plašas izvēles iespējas, taču jāatceras, ka jāizvērtē arī savi spēki un reālās iespējas.

Kas ir šķidrās tapetes?

Visi, protams, zina, kas ir tapetes – tās var atrast gandrīz ikvienā mājoklī. Taču ir arī tāda lieta kā šķidrās tapetes. Šīs tapetes sastāv no dabīgām šķiedrām, piemēram, kokvilnas, zīda vai celulozes, kā arī no saistvielām un krāsvielām. Šķidrās tapetes ir salīdzinoši jauns izgudrojums, un tās kļūst arvien populārākas cilvēku vidū. Patiesībā nebūtu pārāk pareizi šīs tapetes salīdzināt ar parastajām, mums jau tik ļoti zināmajām tapetēm, jo tām nav nemaz tik daudz kā kopīga. Protams, abas tiek sauktas par tapetēm. Šķidrās tapetes ir labas ar to, ka tās nav pārlieku dārgas, turklāt, ar tām lieliski var noklāt īpaši nelīdzenas sienas. Arī parasto tapešu vidū ir tāda tipa tapetes, ar kurām var piesegt sienu negludumus, lai tie nav tik vizuāli pamanāmi, taču ar šķidrajām tapetēm šis efekts ir daudz, daudz labāks. Tas ir visai loģiski, jo kā jau nosaukums liek nojaust – šīs tapetes ir šķidras, līdz ar to tās iekļūst pat vismazākajās šķirbiņās un spraudziņās, un tās aizpilda. Ar šīm tapetēm vien nelīdzeno sienu var padarīt gana gludu. Pie tam, ar šķidrajām tapetēm ir iespējams radoši izpausties, piemēram, ir iespējams izveidot dažādus ornamentus, zīmējumus vai kādu neparastu dizainu. Parastās tapetes arī ir pieejamas ļoti daudz variācijās, taču ar šķidrajām tapetēm ikviens var izpausties vēl vairāk – tās piedāvā vairāk iespēju nekā parastās tapetes. Turklāt, ar šķidrajām tapetēm var variēt ne tikai krāsas un dizaina izvēlē, bet arī ar dažādām faktūrām un reljefu. Īsts mākslinieks var izpausties kā vēlas. Patiesībā šādas šķidrās tapetes mājas apstākļos var izgatavot jebkurš. Turklāt, pat nav nepieciešami kaut kādi specifiski materiāli, šādas tapetes ir iespējams pagatavot no parasta papīra vai avīzēm. Ja mājās iekrājusies lieka avīžu kaudze, tad to var gana lietderīgi izmantot. Turklāt, šķidrajām tapetēm ir ļoti daudz labu īpašību, kas iespējams liks izvēlēties tieši šķidrās tapetes parasto tapešu vietā. Šķidrās tapetes ir antistatiskas, kā arī tās neuzkrāj putekļus. Šīs īpašības noteikti būs noderīgas alerģiskiem cilvēkiem. Šīs tapetes ir ļoti izturīgas pret dažādām temperatūrām – gan pret aukstu, gan karstu gaisu. Tas nozīmē, ka temperatūras svārstības mājā nesabojās šīs tapetes. protams, arī lielās dizaina iespējas ir ļoti liels pluss. Praktiski nevienam citam sienu seguma veidam nav šādu variāciju un iespēju. Ar šīm tapetēm ir iespējams ļoti labi noslēpt un nomaskēt dažādus sienu negludumus, kā arī aizpildīt spraugas, kas bieži vien uzrodas pie logiem, durvīm utt. Šīm tapetēm arī piemīt skaņas un siltumizolācijas īpašības. Pie tam, šādas tapetes ir ideāls variants tiem, kuriem ir mazi bērni vai mājdzīvnieki, jo, ja tapetes tiek kaut kādā veidā bojātas, tās atjaunot ir daudz vienkāršāk, nekā parastās tapetes. ja, piemēram, baltas tapetes tiek apzīmētas ar flomasteriem, tad nāksies pārlīmēt tapetes, taču šķidrās tapetes var vienkārši atjaunot – nokasīt sabojāto vietu un uzreiz uzklāt jaunu tapeti. Tas ir vienkāršāk, jo nav nepieciešams pārlīmēt visu tapetes loksni, bet var atjaunot tikai pašu bojājumu vietu. Savukārt trūkumi šķidrajām tapetēm ir gauži maz. Kā piemēram, ja vēlies pats uztaisīt šķidro tapešu masu, tad būs grūti aprēķināt cik daudz masas vajadzēs, lai pietiktu visām sienām. Ja paliek pāri, tad jau nekas traks nav, taču sliktāk ir tad, ja pietrūkst.

Flīzes no cita skatu punkta

Flīzes ir diezgan iecienīts apdares materiāls, kuru varam sastapt ikkatrā mājā. Visbiežāk flīzes izmanto vannasistabā vai virtuvē. Parasti šī izvēle ir diezgan skaidra – flīzes ir izturīgs materiāls, kas pacieš mitrumu labāk nekā daudzi citi materiāli, kā arī tās ir viegli kopt un tās turēsies ļoti ilgi. Teorētiski jau varētu ar flīzēm izlikt citas istabas, taču tas varētu izskatīties visai savdabīgi, un no flīzēm arī nedaudz nāk vēsums – tāpēc māja var zaudēt savu siltumu vai mājīguma sajūtu. Arī flīžu cenas ir ļoti dažādas – gan lētākas, gan traki dārgas. Taču flīžu dizainu izvēle ir ļoti liela – spēj tik izvēlēties un pieņemt lēmumu. Taču tas, ka flīzes ir tik izturīgas un kalpo ilgu laiku ne vienmēr ir kā pluss. Dažreiz var būt situācija, ka tas ir mīnuss. Piemēram, rodas vēlme pārkārtot māju un veidot kāda cita stila dizainu, bet vecās flīzes galīgi tam neder. Flīžu nomaiņa nav nemaz tik viegla un lēta, tāpēc ne katrs ko tādu var atļauties (tikai tāpēc, ka gribas kaut ko nedaudz pamainīt). Un izrādās, ka flīzes var vienkārši nokrāsot – kurš gan to būtu domājis? Ja flīzēm ir reljefs, tad to nu aizkrāsot nevarēs, taču arī tādas flīzes var krāsot – ja vien ir tāda vēlme. Flīžu krāsošana pavisam noteikti ir daudz lētāka un vienkāršāka nekā flīžu maiņa. Lai arī flīzes ir izturīgas, laika gaitā tās tāpat nolietojas – kaut nedaudz kaut kur nobružājas, pabalē, ir radusies kāda plaisa utt. Flīzes pārkrāsojot, tās var noslēpt šāda veida defektus. Piemēram, ja uz gaišām flīzēm ir radies kāds tumšāks nospiedums, tad nokrāsojot flīzes tumšākas to var apslēpt. Pie tam, flīžu krāsošanai nav jābūt tikai vienkāršai sienu pārkrāsošanai – to var padarīt par radošu un interesantu procesu. Flīzes jau nav jākrāso tikai vienā krāsā. Tās var krāsot vairākās krāsās vai arī uzzīmēt kādu zīmējumu vai ornamentu. Lai varētu nokrāsot flīzes, vislabāk izvēlēties epoksīda vai akrila krāsas. Ja gribas iegūt matētu efektu, tad var izmantot satīna emalju. Taču arī uz krāsas bundžas ir jāatrod uzraksts, ka šī krāsa ir mitrumizturīga. Ja krāsosi flīzes vienā krāsā, tad viss ir pavisam vienkārši, taču, ja gribas kādu zīmējumu, tad var izmantot arī kādus trafaretus, lai sanāktu taisnāk un smukāk. Taču viss atkarīgs no pašu vēlmes – tā jau tomēr ir jūsu māja un jūsu sienas, tās var būt tieši tādas, kādas vēlaties. Pirms var sākt krāsot, flīzes ir nepieciešams atbilstoši sagatavot. Sākumā tās ir jāattīra un jāattauko ar speciāliem tam paredzētiem līdzekļiem. Nedrīkst aizmirst arī par flīžu šuvēm, jo tās ir tās netīrākās vietas. Ja uz flīzēm būs palikuši kādi netīrumi, tad krāsa labi neķersies un tā var sākt iet nost. Ja ir vēlme, tad flīzes var noslīpēt ar ļoti smalku smilšpapīru – tad krāsa pieķersies daudz labāk. Noteikti ir jāapsedz mēbeles vai virsmas, kuras nevar pārvietot, un kuras negribas noķēpāt. Krāsojot vienmēr kaut kas nopil, nošļakstās vai notek. Kad flīzes ir notīrītas un tās ir sausas, tad var uzklāt līdzekli gruntēšanai. Jāpagaida kamēr šis slānos pilnībā nožūst un tad var sākt krāsot – vēlams krāsot 2 plānās kārtās. Pēc tam var arī visu nokrāsot ar laku – lai ilgāt saglabātos.

Dārza mēbeļu izvēle

Kad labiekārto savu privātmāju, tad nedrīkst aizmirst arī par dārzu. Un ar vārdu dārzs šoreiz nav domāts sakņu vai augļu dārzs (kaut gan arī tā ir laba lieta). Taču dārzu var skaisti labiekārtot un izbūvēt ļoti skaisti. Ir jāņem vērā arī dārza izmērs, lai tas viss neizskatītos kaut kā pārspīlēti vai pārāk pieblīvēti – arī dārzam ir skaisti jāsaskan ar mājas fasādi. Jo sarežģītāk iekārtots dārzs, jo vairāk par to būs jārūpējas un tas jākopj, lai to uzturētu tādā kārtībā kā tas ir paredzēts. Tāpēc, pirms iekārtot dārzu, ir jāizvērtē tas, cik daudz laika būs iespējams veltīt tā kopšanai un uzturēšanai. Dārzs jau būtībā ir tāda kā vēl viena istaba, tikai tā atrodas ārpusē – to neierobežo ne sienas, ne griesti. Dārza iekārtošana vispār ir diezgan interesanta padarīšana. Turklāt, to izdarīt var ļoti dažādi – gan vienkārši, ar pāris vienkāršām lietām, gan arī sarežģītāk, ar kādiem smalkiem dizaina veidojumiem. Arī daudzos veikalos ir pieejamas dažādas preces, kas paredzētas tieši dārzam – gan mēbeles, gan dažādi dekoratīvi priekšmeti. Visbiežāk sastopamās mēbeles dārzā ir galdi, krēsli, soli, zviļņi, šūpuļkrēsli utt. Visas dārza mēbeles ražo no tādiem materiāliem, kuriem lietus vai kādi citi laikapstākļi pārāk daudz nekaitētu. Ja dārza mēbeles katru vakaru būtu jānes iekšā mājā vai garāžā, lai tās nesabojātu lietus, tad nekāda lielā prieka no tādām nemaz nebūtu – arī jēga nē. Parasti dārza mēbelēm ir kādi caurumiņi, pa kuru lietus aiztek vai arī tas vienkārši nožūst. Tā kā Latvijā ir 4 gadalaiki, un viens no tiem ir ziema, kurā visai bieži sastopamies ar tādu lietu kā sniegs, tad ziemas sezonā gan lielākoties visas dārza mēbeles ir ieteicams ienest iekšā, jo salu un sniegu tās tik labi neiztur (izņemot dažus atsevišķus gadījumus). Ļoti aktuālas ir pītas mēbeles. Tādas bieži varam redzēt dārza mājiņās vai vasarnīcās. Šīs mēbeles izskatās ļoti vasarīgi. Ir iespējams nopirkt gan labas vietējo pītās mēbeles, gan arī tādas, kas gatavotas ārzemēs. Parasti tās gatavo no dažādām koku saknēm, zariem vai mizām – tādas ir tieši dabiskās mēbeles. Taču mūsdienās viss kļūst moderns, arī pītās mēbeles, jo šobrīd varam saskarties arī ar mēbelēm, kas pītas no plastmasas, organiskā stikla, metāla vai blīva auduma. Šādu materiālu mēbeles gan būs izturīgākas (arī pret lietu), taču tās vairs neizskatās tik labi, cik dabīgo materiālu pītās mēbeles. Diezgan iecienītas ir dārza mēbeles, kas veidotas no baļķiem vai masīvkoka – tās ir stabilas un pamatīgas, kā arī tām ir garš mūžs. Dažādas dārza mēbeles vai dekorācijas var būt arī no akmens. Šis materiāls pārcietīs arī ziemu, taču tā lielākais trūkums ir tā svars – šāda materiāla objektus būs grūti pārvietot, ja gadījumā būs vēlme nedaudz pamainīt dārza iekārtojumu. Diezgan tipiskas ir arī plastmasas mēbeles – tās ir salīdzinoši lētas, izturīgas un viegli kopjamas. Taču tās neizskatās tik labi dārza iekārtojumā – tādas labāk izmantot tikai kādiem saviesīgiem pasākumiem, ja saradušies ļoti daudz viesu. Ļoti tipiskas ir arī dažāda veida koka mēbeles. Tādas arī paši var izgatavot, ja zina kā to darīt un ir vajadzīgais materiāls. Arī metāla mēbeles var skaisti izskatīties, ja tās izmanto ar gaumi.

Būvējam mājiņu kokā!

Namiņš kokā ir ļoti daudzu bērnu sapnis. Ja tev ir bērni tādā vecumā, kad tiem ir interese un vēlme par namiņu kokā, tad, iespējams, ir jāapsver doma par tāda uzbūvēšanu. Protams, ja dzīvo pilsētā vai daudzdzīvokļu namā, tad nebūs tā īsti kur šo namiņu būvēt. Taču, ja dzīvo privātmājā vai arī ir lauku mājas, kurās bērni dzīvo savos brīvlaikos, un arī pagalmā ir piemērots koks kam tādam – kāpēc gan ne? Tad gan iepriecinās bērnus, kad būs gatavs, gan arī tā būs kā lieliska izklaide. Vari pats izmēģināt savas celtniecības spējas, vari arī iesaistīt bērnus šī namiņa būvniecībā. Tas būs labi pavadīts laiks visiem kopā. Vissvarīgākais jau laikam ir atrast piemērotu koku. Tas nemaz nav tik vienkārši kā sākumā šķiet, jo tam ir jābūt ideāli piemērotam, nevis tādam, kas pagadījies pa rokai. Vislabākais koks būs tāds, kurš neslimo ar nekādām slimībām, joprojām ir zaļš un dzīvs (nav nokaltis), kā arī tas ir jau izaudzis. Ja izpildīsies visi šie trīs noteikumi, tad namiņš kokā būs pietiekami stabils, lai to varētu reāli izmantot un nebūt jāuztraucas par tā drošību. Ja kokam būs kādas slimības, tad tas var aiziet bojā un nokalst, kas nav vēlams, jo tad koks nebūs pietiekami izturīgs. Kā arī labāk neizvēlēties vēl jaunu koku, jo tas turpinās augt, un iespējams sabojās mājiņu. Protams, koki neaug tik ātri, bet labāk tomēr izvēlēties stabilu un lielu koku. Ja nav lielas pārliecības vai koks būs piemērots (vai tas ir jau pieaudzis, cik ātri tas aug utt.), tad var pakonsultēties pie koku pazinējiem (arī internetā noteikti var atrast pietiekami daudz informācijas). Vislabākais variants būtu atrast koku, kura galvenie lielie zari aug V burta formā – tad mājiņu uzcelt būs daudz vienkāršāk. Protams, to var uzcelt arī tad, ja zari aug savādāk, taču tad tas vienkārši būs nedaudz sarežģītāk. Tā kā pastāv arī daudzi būvniecības aizliegumi, tad pirms sākt celt namiņu, labāk painteresēties vai tas nav nelikumīgi – jo tad nāksies to nojaukt. Koka stumbra diametram būtu jābūt vismaz 31 cm. Tādā kokā iespējams uzcelt tādu klasisko mājiņu kokā – 2,5m x 2,5m. Attiecīgi, ja koks ir lielāks, tad arī mājiņu var celt nedaudz lielāku. Kaut gan bērniem jau nevajag milzonīgu māju – galvenais jau, lai tā ir kokā. Turklāt, neliela mājiņa būs daudz mīlīgāka un mājīgāka. Kad ir atrasts īstais koks, tad var gatavoties mājiņas būvēšanai. Vari izvēlēties gan pavisam vienkāršu mājiņu, gan arī izveidot kādu neparastu dizaina elementu. Tā kā koks visu laiku aug, tad vēlams atstāt vietu, kur stumbram augt. Ja nepieciešams, tad mājiņas balstus var atbalstīt arī pret zemi. Arī trepes ir ļoti svarīgs elements. Tā kā namiņu izmantos bērni, tad viss jābūvē tā, lai tas būtu droši un stabili – piemēroti bērniem. Labāk namiņu nebūvēt pārāk augstu – 2m augstums ir pilnīgi pietiekams. Protams, var arī nodrošināties no iespējamiem kritieniem, un apkārt mājiņai (uz zemes) noklāt ko mīkstu, piemēram, skaidas (lai potenciālais kritiens būtu mīkstāks). Ja kādi mazie zari traucē, tad tos var nozāģēt, taču nevajag aizrauties un apzāģēt koku galīgi kailu. Turklāt, nevajag aizrauties ar sarežģītiem projektiem – viss ģeniālais ir vienkāršs.